Svētbrīdis

„Mēs dēstām, Dievs dod augšanu“

1. Kor. 3:6–7 · Māc. Entonijs Fīri (Rev. Anthony Phiri)

„Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva augumu. Tātad nedz dēstītājs ir kas, nedz laistītājs, bet Dievs, kas audzē.“

1. Kor. 3:6–7

Žēlastība un miers lai ir ar jums.

Gudrs zemkopis nesēj kukurūzu sausajā laikā. Vispirms viņš attīra lauku, uzar zemi, izraugās labu sēklu un gaida lietu. Pēc sēšanas viņš ravē, sargā un vēro. Tomēr pēc visa sava darba zemkopis nespēj piespiest sēklu uzdīgt. Viņš dodas pie miera, nezinādams, kāda būs raža. Viņš paļaujas uz sauli, lietu un augsni — lietām, kas nav viņa varā.

Tieši šādu ainu Pāvils mums sniedz 1. Korintiešiem 3. nodaļā. Korintas draudze salīdzināja skolotājus. „Es turos pie Pāvila.“ „Es turos pie Apolla.“ Viņi mēroja cilvēciskos darbiniekus tā, it kā raža būtu atkarīga no personības vai daiļrunības.

Pāvils viņus labo. „Es dēstīju.“ Tas bija mans laiks. Es atnācu pirmais ar evaņ&gcedil;ēliju. „Apolls aplaistīja.“ Tas bija viņa laiks. Viņš nāca pēc tam, lai koptu un mācītu. Bet Pāvils saka skaidri: ne dēstītājs, ne laistītājs nav augšanas cēlonis.

Kas tad ir? Dievs. Vienīgi Dievs atver sirdis. Vienīgi Dievs liek ticībai iesakņoties. Vienīgi Dievs dod ražu.

Brāļi, kas mācāt mūsu semināros un augstskolās, šis teksts runā tieši uz mums. Mēs gatavojam lekcijas. Mēs pētām. Mēs lūdzam Dievu par saviem svētbrīžiem. Mēs vadām studentus vēlu vakarā. Mēs rādām priekšzīmi gana dzīvē un pareizā mācībā. Mēs darām „dēstīšanas“ un „laistīšanas“ darbu.

Bet mums jāatceras: mēs nespējam radīt ticību. Mēs varam skaidri pasludināt Kristu, bet vienīgi Svētais Gars var darīt studenta sirdi jaunu. Mēs varam mācīt homilētiku, bet vienīgi Dievs var darīt sludinātāju uzticīgu. Mēs varam mācīt dvēseļu aprūpi, bet vienīgi Dievs var darīt mācītāju līdzjūtīgu.

Šī patiesība mūsos paveic divas lietas:

1. Tā mūs pazemo. Mēs esam līdzstrādnieki, nevis ražas īpašnieki.
2. Tā mūs atbrīvo. Mēs neatbildām par rezultātiem, bet vienīgi par uzticību.

Dievs joprojām audzē savu baznīcu

Tas pats Kungs, kas darbojās Korintā, šodien darbojas luterāņu semināros. Kad mēs mācām, sludinām un veidojam mācekļus, Dievs pievieno savai baznīcai. Dvēseles tiek sapulcinātas. Nākamie mācītāji tiek veidoti nevis mūsu prasmes dēļ, bet tāpēc, ka Dievs darbojas.

Kristus mums devis to pašu uzdevumu Mateja 28:19–20: „Eita un darait par mācekļiem… un redzi, Es esmu pie jums ik dienas.“ Mēs ejam. Mēs mācām. Mēs dēstām. Mēs laistām. Un Kristus pats gādā un izglābj.

Kalposim ar rūpību un bez lepnības. Uzticēsim Dievam to augšanu, ko vēl neredzam. Lūgsim Svēto Garu vadīt ikvienu nodarbību, ikvienu lekciju un ikvienu sarunu, lai tajos, ko mācām, veidotos vienīgi Kristus. Āmen.

Lūgšana

Visuvarenais un žēlīgais Tēvs,

Mēs ar pateicību noliecamies Tavā priekšā, zinādami, ka ikviena sēkla, ko dēstām, un ikviens pūliņš Tavā vīnadārzā rod savu dzīvību un spēku vienīgi Tevī. Kā rakstīts: mēs varam dēstīt un citi laistīt, bet Tu, ak Dievs, dod augšanu.

Kungs Jēzu, mēs Tev pateicamies par vislielako mīlestības darbu — Tu labprātīgi atdevi savu dzīvību pie krusta, lai izglābtu mūs, cilvēkus. Ar savu upuri Tu mūs atpestīji no grēka un devi mums jaunu dzīvību. Tavas nāves un augšāmcelšanās dēļ evaņ&gcedil;ēlija sēklai ir dzīvība un mūsu darbs Tevī nav veltīgs.

Māci mums kalpot uzticīgi, nemeklējot atzinību, zinādami, ka augļi pieder Tev. Ņem no mūsu sirdīm lepnību, kad redzam augļus; ņem mazdūšību, kad tos neredzam. Palīdzi mums strādāt kopā vienprātībā — dēstot, laistot un uzticoties Tev par ražu.

Lai mūsu dzīve, mūsu kalpošana un mūsu baznīca atspoguļo Kristus pašaizliedzīgo mīlestību, kas sevi atdeva par mums. Lai ikviena pārveidotā dzīve, ikviena izglābtā dvēsele un ikviens darbs, kas izdodas, nes godu vienīgi Tavam vārdam, jo Tu esi tas, kas visam dod augšanu.

Jēzus Kristus, mūsu Pestītāja, varenajā vārdā, Āmen.